APSKATES OBJEKTI
PAR MARŠRUTU
Kultūra laiku gaitā ir definēta dažādi, tomēr visās šajās definīcijās ir viena kopīga iezīme - kultūra sākas ar cilvēku, un cilvēku mums šeit, Purvciemā, netrūkst. Kā vienam no lielākajiem Rīgas mikrorajoniem, kur savu ikdienu pavada tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, Purvciemam ir izveidojusies sava kultūra, kas ietver tradīcijas, folkloru un kultūras objektus. Latviskās pamatvērtības te nepazūd un nemirst, tās tikai mainās līdzi laikiem un vajadzībām.
Maršruts ir 4,8 km garš, un tā pilnvērtīga izbaudīšana aizņem 1,5 stundas.
RĪGAS 64.VIDUSSKOLA
Ūnijas ielā 93 jau 50 gadus mājo Rīgas 64.vidusskola. 1971. gadā šeit izskanēja pirmais zvans uz stundu, un kopš tā laika šajā skolā daudz kas ir noticis, piedzīvots, pārdzīvots, izaudzis, izaudzināts, redzēts, dzirdēts, uzvarēts un izcīnīts.
''Rīgas 64.vidusskola - pamatīgas, noturīgas un konkurētspējīgas zināšanas, saturīgi pavadīts brīvais laiks, estētiska vide un sportisks, veselīgs dzīvesveids.
Mēs augam cienot viens otru, kļūstot radošāki un sasniedzot jaunas izcilības virsotnes.''
Šobrīd skola izpletusies jau divās ēkās - sākumskola Burtnieku ielā 34 un vidusskola Ūnijas ielā 93. Laika gaitā šajā skolā mācījušies un to absolvējuši dažādi sabiedrībā zināmi cilvēki, piemēram, basketbolists Andris Biedriņš, infektologs Uga Dumpis, aktieris Ivars Auziņš un daudzi citi. Runājot par aktieriem, šajā skolā jau kopš 1973. gada atvērta teātra novirziena klase. Šo gadu laikā skolu vadījuši 4 direktori, skolas skolēni piedalījušies neskaitāmos konkursos un projektos, skola saņēmusi pat Draudzīgā Aicinājuma balvu 2010.gadā.
PURVCIEMA PANORĀMA
Mūsdienās Purvciems pazīstams kā viens no lielākajiem Rīgas mikrorajoniem, tomēr vēl pirms dažām desmitgadēm Purvciema ainava bija daudz citādāka, nekā mums šodien ir pierasts.
Nosaukums "Purvciems" radies tikai 19. gs, līdz tam šī pilsētas nomale tika saukta par Hausmaņa purvu. Pirmās mazās muižiņas tajā uzcēla jau 18. gs., un 19. gs. beigās, kad purvu savā īpašumā ieguva Gribenšķikova vecticībnieku draudze Purvciemā saradās vesels lērums mazu viensētu kuru pagalmos ganījās govis, aitas un citi mājlopi. 1924. gadā Purvciems pirmoreiz iekļauts Rīgas pilsētas plānā un kļūst par daļu no galvaspilsētas.
Purvciems mūsdienās lielākoties asociējas ar saviem daudzstāvu namiem, Padomju mikrorajonu simbolu, kas te tapa zibenīgā ātrumā 20.gs 60.gados.
Mūsdienās Purvciema ainava ir visai raiba - mazas privātmājas, Padomju laika dzelzsbetona bloku mājas, turpat blakus kā sēnes mežā aug un attīstas arī mūsdienīgi jaunie daudzstāvu dzīvojamo ēku projekti. Purvciemam cauri kā milzīgas upes plūst transporta maģistrāles, zaļie, apdzīvotie māju pagalmi dažviet pat atgādina zaļus līdzenumus. Uz šādu industriālo pilsētainavu ik dienas noraugās vairāki desmiti tūkstošu šī mikrorajona iedzīvotāji, tāda ir mūsu galvaspilsētas ikdienas ainava, kas sevī neuzkrītoši atspoguļo visas Latvijas dabas vērtības. Neticat? Izstaigājiet un pārliecinieties paši!
PURVCIEMA KAĶI
Purvciema pagalmos un mājās mitinās mūsu rajona mīlīgākie draugi - kaķi. Šie visur esošie Purvciema iemītnieki kļuvuši par neatņemamu Purvciema ainavas sastāvdaļu un purvciemieši tos labprāt baro un apkopj, būvējot tiem pat savas mazās daudzstāvu mājiņas.
''..toreiz, kad tikko ievācāmies jaunajā miteklī, es tur visu sakārtoju, satīriju. Arī bērnistabiņu, viss smuki, kātrīgi. Domāju- atstāšu logu vaļā, lai izvēdinās. Kad atgriezos, mani sagaidīja pārsteigums. Mazajā bērnu gultiņā gulēja kaķene ar visiem mazajiem kaķēniem, tik tikko dzimušiem. Kamēr es prom, tā iekāpusi pa logu, atradusi jauku vietiņu un piedzemdējusi- kas to būtu domājis! Nu ko, ārā jau nemetām uzreiz, satīrijām visu gultu, istabu. Tā es iepazinos ar šiem Purvciema kaķiem.''
FRANČU RIVJĒRA MADONAS IELĀ
Iespaidīgās Madonas ielas 21. un 23. ēka nav nepamanāma Purvciema pilsētainavā. Celtas 1980. gados, šīs ir pirmās monolītbetona celtnes Rīgā. Tās bija jaunums Latvijas teritorijā, 16 un 18 stāvu augstās mājas, neparastās formas dēļ tika sauktas par kukurūzas vālītēm. Līdz pat 2007. gadam tām bija augstāko dzīvojamo ēku statuss Daugavas labajā krastā
T/C "MINSKA"
1975. gada 25.novembrī savas durvis vēra pirmais tirdzniecības centrs Rīgā. Tajā laikā visā Rīgā tapa jauni pārtikas veikali, tomēr ''Minska'' bija īpašs dārgums, kaut kas jauns, sopžāka pārticības laikmeta iesācējs.
“Rīgas jaunajā dzīvojamo namu masīvā Purvciemā pirmos pircējus uzņēmis republikas lielākais pārtikas preču veikals - pašapkalpošanās universālveikals “Minska”. Tā tirdzniecības zāles platība ir 1200 kvadrātmetru. Vienā dienā šeit var iepirkties līdz 15 tūkstošiem cilvēku.''
''Minska'' projektētāji bija vareni pacentušies - ne tikai pats veikala izkārtojums bija inovatīvs, tas bija pārpildīts ar jaunām tehnoloģijām un tam laikam modernām iekārtām, piemēram, elektroniskie kases aparāti, televīzijas kameras, saldēšanas līnijas u.c. Tirdzniecības centrā bija nodarbināti vairāk kā 150 darbinieku.
METEORĪTU MUZEJS
Šobrīd vienīgais muzejs Purvciemā var šķist visai neparasts, un tikai retais zina par tā eksistenci teju pašā Purvciema sirdī. Ieraugot to pirmoreiz, tas nemaz neatgādinātu muzeju, tomēr mazā ēka sevī slēpj milzīgā visuma plašumu noslēpumus un zināšanas.
Jau sesto gadu Purvciemā mājo Meteorītu muzejs. Projekts http://www.meteoriti.lv apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus. Tā mērķis ir veicināt meteorītikas un ar to saistīto zinātņu attīstību un popularizēšanu Latvijā. Interesentiem gan individuāli, gan grupās ir iespējams pieteikt ekskursijas un uzzināt nedaudz vairāk par visumu.
PURVCIEMA TIRGUS
Kā jau Padomju laikos bija pieņemts, katrai apkaimei vajadzēja arī savu tirgus placi, un arī Purvciemam ir savs tirgus. Lai gan Purvciema tirgus nevar lepoties ar laiku laikiem ilgu vēsturi, atmosfēra tajā ir dzīvīga un tirgotāji ''andelē'' visdažādākos produktus.
''... uz katra stūra milzīgos maisos safasētas pārdodas "semočkas" – kur nu "Purčikā" bez tām!''
Lai gan tirgus nekad nav varējis lepoties ar milzīgu platību vai rekordlielu stendu skaitu, ar savu pieticīgo, tomēr rosīgo darbību tas eksistē vēl šodien. Tiesa gan, šodien tirgus ir sarucis līdz minimumam, 2020.gadā demontēja un nojauca tā vienīgo paviljonu, taču tagad tirgus sastāv no vairākiem brīvdabas stendiem, kur var iegādāties sezonālos produktus - augļus, dārzeņus, piena produktus.
RĪGAS VISSVĒTĀKĀS TRĪSVIENĪBAS KATOĻU BAZNĪCA
Vienā no rosīgajiem Rīgas krustojumiem, kur divas lielas transportra upes ikdienā izraibina autotransporta skaņas, trokšņus un gaismas, atrodas Rīgas Vissvētākās Trīsvienības katoļu baznīca.
Baznīcas būvniecība uzsākta 2000. gadā, bet tā savas durvis vēra tikai 2006. gadā. Beznīca iederas apkārt esošajā vienkāršajā pilsētas ainavā, ar kantainajām, vienāršajām celtnēm, baznīcas stūrainā forma sasauca ar apkārt esošo jauno arhitektūru. Pirmajā brīdī šīs nemaz neatgādina tipisku, tradicionālu dievnamu, un par tās izskatu raisījušās ne viena vien diskusija. Visas baznīcas slīpnes un vertikāles tiecas augšup, uz debesīm, tā ir plūstoša, augšupejoša telpa. Baznīcas altāra spilgtākais elements ir 6x10 metrus liela eļļas glezna, kuras autors ir Ēriks Puzāns. Baznīcas zāle ar 312 vietām atrodas 2. stāvā, kas ir interesanti, jo 1. stāvā izkārtotas tehniskās telpas. Ēkas projektu izstrādājis arhitektūras birojs SIA ''Uģis Šēnbergs, arhitekts'' 2000.gadā.
MĒBEĻU NAMS
Mēbeļu nams ir viena no ievērojamākajām padomju laika arhitektūras pērlēm Rīgā. Savam laikam šāda iepirkšanās ēka bija modernākā visā Baltijā un, kad to atklāja 1981. gadā šo veikalu slavēja un apsprieda visā Republikā. Ievērojami, ka Mēbeļu nams ar īpatnējo iekārojumu - galveno ekspozīciju vidū un 6 pārdošanas zālēm, kas izkārtotas tai apkārt - arī mūsdienās veic to pašu funkciju, kam sākotnēji bija paredzēts.
“Rīgas jaunajā mikrorajonā Purvciemā atvērts Baltijas republiku lielākais specializētais tirdzniecības uzņēmums - Mēbeļu nams. Četrās tirdzniecības un divās izstāžu zālēs pircēji atradīs visu, kas nepieciešams sadzīves ērtību radīšanai. Te ir gan galdi un ledusskapji, gan skapji un paklāji, gan klavieres un puķu vāzes, gan mēbeļu iekārtas vienai istabai un komplekti visam dzīvoklim”.
Mēbeļu nams, ko projektējuši arhitekti Raimija un Sergejs Luboviči, ir padomju arhitektūras rota, par ko priecājas un lepojas kā senāk, tā vēl šodien.
Mēbeļu nama būvniecība uzsākās 1976. gadā, tomēr pabeigta tikai pēc pieciem gadiem. Interesanti, ka visa Mēbeļu nama apkārtne, Dzelzavas un G.Astras ielas krustojums gluži nejauši pievilinājos daudzus mēbeļu tirgotājus, uz šī krustojuma visās pusēs var atrast pa kādam mēbeļu veikalam. Jāpiemin arī tikpat labi vietējiem zināmo ēku Dzlezavas ielas otrā pusē, pretī Mēbeļu namam, kas vietējo mēlēs iesaukta par ''Brežņevu'', jo uz tās reiz bijusi attēlots milzīgs attēls ar šo Padomju varas līderi.
MODRA ĢELŽA MĀKSLINIEKU MĀJA IERIĶU IELĀ
Pirmajā brīdī šī ēka pēc izskata neatšķirtos no citām netālu esošām daudzstāvu dzīvojamajām ēkām, tomēr šai mājai ir visai interesants stāsts, ko nezin pat daudzi vietējie. Šo māju mēdz dēvēt arī par cietumnieku māju, jo to būvējuši iesolodzītie. Šāds specprojekts Rīgā un Latvijā tāds ir vienīgais. Ir dzirdēts stāsts, ka būvējot šo māju, cietumnieki sienās iemūrējuši tukšas pudeles, tāpēc vējainā laikā iedzīvotāji no sienām dzirdēja dažādas skaņas. Tomēr šī māja ir īpaša ne tikai ar saviem spoku stāstiem, mājas augšstāvā izbūvētas mākslinieku studijas- divstāvīgi dzīvokļi ar lieliem logiem un pasakainu skatu. Šādus dzīvokļus varēja iegūt tikai mākslinieki, parastajiem strādniekiem tādas ekstras nepiešķīra.
