Ainavas
Starp pelēkā asfalta spraugām un daudzstāvu māju ēnām atradām īstus dārgumus - pilsētvides ainavas.
Mūsu pakalni- daudzstāveņu jumti
Latvijas Kultūras kanonā kā vērtība minēti Vidzemes pauguri, Gaujas un Abavas senieleju augstie krasti un zemās ielejas. Purvciemā nav ne plašu paugurainu pļavu, ne senleju, bet kā augsti pauguri viens virs otra ik dienas paceļas māju jumti- zemie šķūņu un siltumnīcu jumtiņi, tiem blakus privātmāju slīpās kores kā nelieli pauguri, aiz tiem paceļas piecstāvu, sešstāvu, deviņu un pat divpadsmit stāvu augstas mājas, kas iestiepajas augstu debesīs zem ielas rosības, kā mūsu pašu Gaiziņi un Mākoņkalni.
Mūsu līdzenumi-pagalmi un stāvlaukumi
Starp augstajām dzīvojamajām mājām plešas mūsu pašu līdzenumi - arī šajos, tāpat kā Zemgalē, brāzmo vējš, aug pa kādam vientuļam ozolam vai kļavai, zied pa kādai pļavas puķei. Ja Zemgales līdzenumi tiek uzskatīti par Latvijas ''maizes klēti'', tad mūsu lielveikalu stāvlaukumu līdzenumi tikpat lielā mērā ir ''maizes klēts'', jo kur gan citur maizīti sagādāt?
Mūsu upes un senlejas - ielas un trotuāri.
Lai gan Rīgai cauri tek Latvijas lielākā upe Daugava, Purvciemā nevienas lielas, ievērojamas ūdenstilpnes nav. Tomēr cauri Purvciemam kā upes un strautiņi plūst satiksmes straumes, mūsu Gauja ir G.Astras iela, mūsu Daugava- Dzelzavas iela, mūsu Abava ir Ūnijas iela. Tāpat kā senāk cilvēku dzīve bija pakļauta ūdens ceļiem, Purvciema mūsdienu dzīve ir pakļauta satiksmes ceļiem - ielām.
Mūsu šalcošie meži - cilvēki
Latvija ir zaļa zeme - mūsu valsts vērtība ir lielie, šalcošie meži un to ainava. Purviemā industrializācijas rezultātā koku palicis maz, tā vietā ik dienas ielas piepilda cilvēku plūsmas, vecāki vai jaunāki, visi mēs ejam, augam, viļņojamies līdzi laikam kā koki vienā lielā mežā.
